Koka karkasa sienas konstrukcija: slāņi no iekšpuses līdz fasādei

Tipiskai koka karkasa ārsienai ir septiņi slāņi. Materiāli un nosaukumi dažādās sistēmās atšķiras, taču secība paliek tā pati.

• Iekšējais apšuvums: ģipškartons, ģipšškiedras plātnes vai koka dēļi, kas veido virsmu tālākai apdarei.
• Instalāciju sprauga: latas, kas atstāj vietu kabeļiem, kontaktligzdām un nelielām caurulēm.
• Tvaika izolācija: plēve, membrāna vai plātnes ar salīmētām šuvēm, kas neļauj mitram telpas gaisam iekļūt sienā.
• Statņi ar siltumizolāciju: karkass nes slodzes, un minerālvate vai kokšķiedras siltumizolācija aizpilda vietu starp statņiem.
• Ārējais apšuvums un vēja izolācija: plātnes vai membrāna, kas piešķir karkasam stingumu un neļauj vējam iekļūt siltumizolācijā, vienlaikus izlaižot tvaiku.
• Ventilējamā sprauga: pretlatas, kas aiz fasādes apdares veido gaisa slāni.
• Fasādes apdare: koka dēļi, šķiedrcementa plātnes vai cita apdare, kas novada lietusūdeni.

Trīs iekšējie slāņi padara sienu hermētisku. Tvaika izolācija atrodas siltumizolācijas siltajā pusē, un tai jābūt nepārtrauktai: pārlaidumi salīmēti, pieslēgumi grīdai, griestiem un logiem noblīvēti. Elektroinstalāciju izvieto instalāciju spraugā starp tvaika izolāciju un apšuvumu, tāpēc kontaktligzdām un slēdžiem hermētiskajā slānī caurumi nav jāizgriež.

Iekšējo apšuvumu stiprina pie instalāciju spraugas latām. Tā izvēle ir atkarīga no apdares un no tā, kas pie sienas karāsies: smagiem skapjiem, plauktiem vai piekaramajam tualetes podam vajadzīgas papildu latas vai stiprinājuma plātnes, un tās jāparedz, pirms uzstāda apšuvumu.

Statņi nes vertikālās slodzes un notur pārējos slāņus. To šķērsgriezumu un soli nosaka konstrukciju projekts. Siltumizolāciju sagriež tā, lai tā pilnībā aizpildītu vietu starp statņiem un neatstātu spraugas pie statņiem, augšējās un apakšējās brusas un ap logiem.

Siltumizolācijas biezumu neizvēlas pēc ieraduma. To nosaka projektētājs ēkas energoaprēķinā, kurā ņem vērā sienu laukumu, logus, apkuri un energoefektivitāti, kas ēkai jāsasniedz. Dažos projektos pāri statņiem no iekšpuses vai ārpuses izbūvē vēl vienu siltumizolācijas kārtu, lai mazinātu siltuma zudumus caur pašu koku.

Aukstajā pusē sienai jāaptur vējš, bet jāizlaiž tvaiks. Ārējā apšuvuma plātnes piešķir karkasam stingumu, savukārt vēja izolācija, vai nu pati plātne, vai atsevišķa membrāna, neļauj gaisam plūst caur siltumizolāciju. Šuves un pieslēgumi logiem arī šeit jāsalīmē vai jānoblīvē tikpat rūpīgi kā iekšpusē.

Pretlatas aiz fasādes apdares veido ventilējamu spraugu. Gaiss ieplūst apakšā un izplūst augšā, tāpēc ārējie slāņi un aiz dēļiem iekļuvušais lietusūdens var izžūt. Atveres nosedz ar sietu pret kukaiņiem, un spraugai jāpaliek atvērtai arī ap logiem un pie dzegas.

Princips ir vienkāršs: no iekšpuses uz āru slāņiem jākļūst arvien tvaikcaurlaidīgākiem. Tad tvaiks, kas tomēr iekļuvis sienā, var izkļūt caur ārējiem slāņiem un nepaliek iesprostots konstrukcijā. Ja secība ir pretēja, piemēram, ārpusē tvaika necaurlaidīga plātne, bet iekšpusē caurlaidīgs slānis, katru ziemu siltumizolācijā krājas mitrums.

Tas pats jāatceras, kad sienu vēlāk pārbūvē. Ārpusē pievienota tvaika necaurlaidīga apdare vai iekšējā slānī izgriezti caurumi jaunām kontaktligzdām maina visas sienas darbību, tāpēc katras izmaiņas ietekme jāizvērtē, ņemot vērā sākotnējo sienas uzbūvi.

Lielākā daļa karkasa sienu problēmu rodas mezglos, nevis materiālu izvēles dēļ, un gandrīz visas tās var pamanīt, ja katru slāni pārbauda, pirms to nosedz nākamais. What Else izbūvē koka karkasa sienas, būvējot mājas atslēga rokā un veicot ārējos darbus.

• Spraugas siltumizolācijā pie statņiem, stūros un ap logiem, kas kļūst par aukstuma tiltiem.
• Tvaika izolācija ar nesalīmētiem pārlaidumiem vai bez hermētiska pieslēguma grīdai, griestiem un logu rāmjiem.
• Kontaktligzdas, kas izgrieztas cauri hermētiskajam slānim, nevis izvietotas instalāciju spraugā.
• Nenoblīvētas vēja izolācijas šuves vai membrāna, kas saplēsta, stiprinot fasādes apdari.
• Ventilējamā sprauga, kas apakšā vai augšā ir aizsegta vai aizpildīta ar siltumizolāciju.
• Siltumizolācijas biezums, kas izvēlēts pēc ieraduma, nevis pēc energoaprēķina.