Ar ko sākt dzīvokļa remontu: secība un plānošana

Pirms kaut ko demontējat, novērtējiet dzīvokļa pašreizējo stāvokli. Pārbaudiet sienas, griestus un grīdas, elektroinstalācijas un sadales skapja vecumu, ūdensvada un kanalizācijas caurules līdz stāvvadiem, radiatorus, logus un ventilāciju. Tad izlemiet, ko saglabāt un ko nomainīt: šis lēmums nosaka darbu apjomu, un no tā izriet viss pārējais.

Pēc tam sagatavojiet plānu. Nepieciešams vismaz uzmērījuma plāns ar jauno plānojumu, kontaktligzdām, slēdžiem, gaismas punktiem un santehnikas pieslēgumiem, bet lielākām izmaiņām vajadzīgi projektētāja rasējumi. Laikus izvēlieties galvenos apdares materiālus, īpaši flīzes, grīdas segumu un santehniku, un izplānojiet virtuvi, jo no tā atkarīgs, kur jāizvada caurules un kabeļi.

Katrs posms sagatavo pamatu nākamajam, un, ja secību maina, darbs parasti jāpārtaisa. Ierastā secība ir šāda.

• Demontāža: vecā apdare, nojaucamās starpsienas, vecās ierīces un būvgružu izvešana.
• Inženiertīklu izbūve: ūdensvada un kanalizācijas caurules, apkure, elektroinstalācijas kabeļi un montāžas kārbas, ventilācija; šajā posmā uzstāda arī jaunus logus.
• Sienas un griesti: jaunas starpsienas, apmešana vai izlīdzināšana, griestu konstrukcijas.
• Grīdas: klons vai izlīdzinošā kārta un, ja tāda paredzēta, grīdas apsilde.
• Vannas istaba: hidroizolācija un flīzēšana, pēc tam santehnikas ierīces.
• Apdare: špaktelēšana un krāsošana, grīdas segums, durvis, grīdlīstes, kontaktligzdu un slēdžu rāmji.
• Virtuve un iebūvētās mēbeles: tās uzstāda pēdējās, kad sienas un grīdas ir gatavas.

Inženiertīklus izbūvē pirms sienu apdares, jo pēc apmešanas un flīzēšanas katra izmaiņa nozīmē, ka jāatkaļ jau gatavas virsmas. Pirms cauruļu un kabeļu nosegšanas nofotografējiet tos kopā ar mērlenti: vēlāk fotoattēli rādīs, kur droši var urbt.

Apmetums, klons un flīžu līme ienes dzīvoklī daudz mitruma. Katram slānim jāizžūst, pirms klāj nākamo, un žūšanas laiks ir atkarīgs no materiāla, biezuma un apstākļiem, tāpēc vadieties pēc ražotāja norādījumiem, nevis kalendāra. Koka grīdas, durvis un mēbeles uzstāda tikai tad, kad apmetums, klons un līme ir pilnībā izžuvuši.

Virtuvi un iebūvētās mēbeles plāno laikus, lai caurules un kontaktligzdas būtu īstajās vietās, bet galīgos mērījumus veic uz vietas, kad sienas un grīdas ir pabeigtas.

Dzīvoklis ir daļa no daudzdzīvokļu mājas, un daži darbi skar arī pārējos iedzīvotājus. Pirms darbu sākuma informējiet mājas apsaimniekotāju. Tas pastāstīs par mājas iekšējās kārtības noteikumiem, laiku, kad atļauti trokšņaini darbi, un lifta un kāpņu telpas lietošanu. Turklāt tieši apsaimniekotājs noslēdz ūdens vai apkures stāvvadus, ja darbi tos skar.

Izmaiņām nesošajās sienās, ventilācijas šahtās, stāvvados vai vannas istabas un virtuves novietojumā parasti nepieciešama projekta dokumentācija un būvvaldes saskaņojums. Noskaidrojiet to, kamēr plāns vēl nav galīgs, nevis pēc demontāžas.

Brīdiniet kaimiņus par trokšņainajiem darbiem, aizsargājiet kāpņu telpu un liftu un nemetiet būvgružus sadzīves atkritumu konteineros: tos izved maisos vai atsevišķā konteinerā.

Lūdziet detalizētu tāmi, kas sastādīta pēc objekta apskates un atbilst saskaņotajam darbu apjomam, ar mērvienībām, apjomiem un skaidru sarakstu, kas ir iekļauts un kas nav. Vienojieties, kā rīkosies ar slēptiem defektiem, kas atklāsies pēc demontāžas, un paredziet tiem rezervi: vecās mājās nelīdzenas sienas, nolietotas caurules un vājš klons ir bieži sastopami.

Saskaņojiet darbu grafiku un maksājumus pa posmiem un izlemiet, kurš pērk kurus materiālus un kad tos piegādā. Katra darbu apjoma izmaiņa un tās ietekme uz izmaksām un termiņu jāsaskaņo rakstiski, pirms izmaiņu veic. What Else remontē dzīvokļus no pirmās apskates līdz nodošanai un koordinē iesaistītos speciālistus.